Atriebība
Un šorīt tik smaidīgs. It kā vakar nekas nebūtu noticis. F. Ienāca tik smaidīgs.
Tas nekas, ka man vakar pa seju sadeva tā, ka zobus saspļāvu saujā un iemetu circenim aizkrāsnē. B.
Un tā vienmēr. Tikai izdrāž dziļi un sāpīgi. Tas nekas.
Dikti pacietīga. Es. Dikti pacietīga.
Tagad viņam lēnām dunci iedurt vēderā un tad tā pagriezt. Pagriezt. Pagriezt. Un tad vēl paņemt aiz matiem un ar seju pret betona sienu. Un vēl ar skalpeli pa muguru no kakla līdz astes kaulam taisnu, dziļu griezumu. Klusējot. Neko nesakot. Vienkārši. Un atstāt pusdzīvu. Asiņu peļķē. Pārkāpt pāri un aiziet. Atstāt lēni mirstam. Pēc trijām dienām aiznest uz slimnīcu saindētus mandarīnus. Un mājās vannai pievienot elektrību.
Nu re. Un tagad man jau ir labāk. Uzrakstīt dusmas ar melnu uz balta. Un tur viņas arī piesienas. Un es atkal varu mierīgi.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: