Oppā! Asarām piemīt kaut kas īpaši skaists. It sevišķi ja tu iekrampējies darba tualetē un rausties histēriskā konvulsijā (neviens netiek nokārtoties - arī kaut kas uzjautrinošs).
Tad ar tualtes papīru noslaucīt izsmērējušos skropstu tušu (it kā skaitās ūdensnoturīgā, bet ... asaras nav ūdens) nomazgāt pirkstus un...
Un naivs jautājums. - Piedod! Tev viss būs kārtībā!
Nicīgs smaids. - Jā, būs!!! (Ej pakārties!)Uz papēža apgriežos un pazūdu aiz kādām no simts durvīm.

Un atkal iekšā darbu gūzmā.

Un kolēģu bariņš. Un jautri smiekli. Torte, vīns, sarkanas rozes, bučas, rokas spiedieni. Ātri izdomāta (bet mīļa) runa!

Un atkal darbā. Un man patīk. Tad var nedomāt. Tad var vienkārši strādāt. Strādāt. Strādāt. Daudz, daudz, daudz... Dodiet darbu!!! Vēl, vēl, vēl...

Kā tur tajā t.dz. - tēvs nomira zemi arot, māte - abrā maizi mīcot.