Saule apžilbina acis un tu uz brīdi kļūsit akls…
Tumsa tik tumša, ka ne nieka nevar saskatīt, un tu tikai tausties…
Bet tu esi laimīgs, jo zini, ka redzi.
Tu esi laimīgs, jo zini, ka jūti.
Ir pārmērības.
Ir remdens ūdens.
Ir ass sals.
Ir svelmējoša saule.
Esi tu.
TU esi.
Pasaulē.
Lielajā katlā, kur visa kā tik daudz.
Ir vieta vēl tev.
Ir vieta vēl man.
Un vēl kādam un kādai.
Un nāk saule un iespīd katlā.
Un saulē tu ieraugi sevi zem torņiem pie vārtiem ar smiekliem acīs un prieku balsī, ar vēju matos un sirdi plaukstā…