Gan jau vinja atnaaks. Gan jau iedos man roku. Man vajag, lai man iedod roku. Un paarved otraa malinjaa. Var buut mees abas vareesim paariet, jo nezinu, vai vinja jau tikusi paari. Var buut kopaa mums izdosies. Es ljoti ceru, ka kopaa mums izdosies. Paariet paari. Tur, kur otraa pusee jau gaida apsegloti zirgi.

- Sauliit, tev ar mani vairs nepietiek?
- Nu redzi, nee. Man tagad vajag veel kaadu. No aarpuses. Tu esi te iekshaa. Un man liekas, ka tu biji atkal iemigusi. Tagat pamodies. Man prieks. Jo bez tevis biju pavisam miiksta palikusi. Mosties, mosties. Un luudzu neaizmiedz vairs. Jo tagat man atkal pashai vajadzees buut stiprai. Un man vajadzees, lai kaads paliidz sienu uzcelt. Muuriiti. Nee, kaartiigu muuri un augshaa veel piikjus salikt vajadzees. Lai tik driiz neviens netiek klaat, Kameeri brunjas uzaugs un sacietees. Un tad jau mees iesim taalaak.
- Uzcelsim muuri, un piikjus saliksim. Un brunjas uzaudzeesim cietas cietas. Un neaizmirsti par to, kursh tev pie labaa pleca.
- Nee, par vinju es neaizmirstu. Vinjam es nodariiju paari. Dievinjsh droshi vien ljoti dusmojaas, kad es taa. Bet vinjsh mani izglaaba, kaa glaabis jau daudzas reizes. Un par to es saku paldies.
- Tagat tikai vieta jaatrod, lai varam saakt buuveet muuri un brunjas audzeet.
- Jaa, vieta ir jaaatrod aatri. Aatri. Citaadi mani samals gabalos. Un tad vairs nevajadzees muuri un brunjas. Tad buus balts krekls un logi, kurus no iekshpuses nevar atveert un durvis, kuras no iekshpuses nevar attaisiit
- Nu jau gan
- Nu labi, labi, tik traki vairs nav. Ir jau daudz labaak. Bet ir bijis. Tu zini, ka ir bijis.
- Zinu, taapeec meklee vietu.
- Abas mekleesim. Abas.