Man bija diivains sapnis. Man vajadzeeja (par sodu???) kaadai maajai sarkanus kjiegjeljus ar baltu kriitu balsinaat un tad ar caurspiidiigu laku paarklaat. Un lakaa bija salijis lietus iekshaa. Un vinja labi neklaajaas. Un mani kjiegjelji nesanaaca tik balit, cik tie, kas jau bija paarklaati ieprieksh.
Un tad es ar vecaakiem no upes vilku aaraa gliemezhvaakus un akmenjus. Uudenii vinji izskatiijaas pavisam citaadaaki, nekaa izceljot krastaa. Uudens bija ljoti auksts un man bija bail no uudenszaaleem, kas peekshnji no kaut kurienes saaka peldeet pa upi. It kaa kaads augshup pa straumi buutu vinjas tiishaam pleesis aaraa. Mees pagaajaamies tuvaak krastam, kur nebija taas zaales. Un turpinaajaam lasiit tos gliemezhvaakus. Mamma izlasiija dikti skaistus. Maneejie, izceljot no uudens bija dikti prasti un es sametu atpakalj. Un tad atkal es biju pie kjiegjelju balsinaasahanas.
Tad bija kaut kaada shkjirshanaas. Neatceros, kas no kaa - vecaaki vai es. Bet kaut kas shkjiiras. Un tad bija tante. Bet bija vinja slima. Tagad jau vinja ir vesela. Bet sapnii vinja veel bija slima un nestaigaaja. Guleeja paralizeeta, bet kaut kaa paarvietojaas. Un tad man vajadzeeja uz tualeti. Bet maajaa nekur nebija. Un aaraa lija lietus.
Un tad man iezvaniijaas telefons: "Ar tevi viss kaartiibaa?"
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: