Sīks lietus implementējas sarkanbaltsarkanajos karogos, kas plezderējās visā ielas garumā. Melnās lentītes skumīgi pieplakušas karogam. Mākoņi kankaraini danco debesīs. Nesmaida. Nemaz. Tramvajs drūmi aizdzindzinās garām. Nepaspēju. Jauns pāris vārtrūmē runājas. Pelēkas sejas, pelnu pilnas acis. Pavecāks pāris steidzas pretī. Knapi pamanāmi - tik pelēki, tik vāji. Lietus salipinājies matos, skropstās, jakā. Slapja un lipīga ietraucos veikala siltumā. Sintētiski oranžie apelsīni, mazliet dzīvāki mandarīni. Burciņas, kārbiņas, paciņas, trauciņi, rociņas, kas stiepjas. Maciņi, kas virinās. Naudiņas, kas grabinās.

Tikai veca sieviņa - silta, kā ābolu pīrāgs, stāv uz kāpnēm brūnā mētelī, mezglainiem pirkstiem žņaudza kabatas lakatiņu.