Vai nu izlikšanās, vai bailes pazaudēt, vai sevis žēlums - bet tagad tas ir viņa sejā. Klusa pazemība. Miers.

Bet man - joprojām nežēlīgas galvas sāpes. Acis ik pa brītiņam izlec no pieres. Tad skrienu pa miglainajām Rīgas ielām, ķeru viņas, lieku atpakaļ. Un tad atkal viss no gala.

Un jā - radošā potenciāla pieaugums par 300%.