Atnāca vējš un iepūta sejā sniega pārslu. Baltu, starainu, aukstu.
Vecmāmiņa cepa piparkūkas un pīrāgus. Ābolu plātsmaize jau gozējās uz virtuves galda un tīksmi rādīja savus brūnos sānus.
Katlā klusi burbuļoja zirņi. Arī kāposti savā nodabā sarunājās.
Virtuve bija pilna smaržu. Tās izplūda pa logu šķirbām ārā. Pagalmā. Uz ielas. Tālu prom. Uz ziemu.
Un es gāju pa pelēku trotuāru. Pa nosalušu trotuāru, jo naktī laikam bija salna. Un sajutu smaržu. Un man sejā iekrita sniega pārsla. Un neizkusa.