Izdomāju. Izdomāju. Izdomāju. Ieraudzīju. Ieraudzīju to, ko jau sen zināju. Skaidrāk nekā jebkad agrāk.

Melns kaķis staigā pa ceļu ceļiem. Kaķis ar zaļām acīm. Mirdzošu spalvu. Staigā viens un brīvs. Un tikai reizi pa reizei kaķis sailgojas pēc silta klēpja. Pēc siltas krāsns. Pēc kāda, kas pakasa aiz auss. Bet kaķim daudz nevajag. Un viņš atkal ir prom.

Neiesprostojiet kaķi. Nepadariet viņu par mājdzīvnieku. Ļaujiet viņam iet un nākt. Ļaujiet viņam pašam izvēlēties, pa kurām durvīm ienākt, pa kuru logu iziet. Neuztiepiet viņam savus uzskatus. Ja reiz viņš ir pie jums atnācis, acīm redzot, viņam kaut kas jūsos patīk. Kaut kas piesaista. Kaut kas. Nenobiedējiet kaķi. Ļaujieties kaķim.

Neprasiet kaķim, kur viņš bija. Nelieciet kaķim stāstīt. Ja viņš jums uzticēsies, pats visu izmurrrrrās.

Vienkārši mīliet kaķi. Un esiet. Jo kaķis jau mīl tā pat.

Tīrā bļodiņā vienmēr svaigs piens.

Viņš izvēlas.