es dzīvoju tādā pasaulē
kur nav ne rīta ne vakara
ko iezvana telefons
kluss modinātājs
pie auss tik čīgā
vēls dvēseļu pāris
kas kātreiz bijis parīzē
hānā, kur piedzima viņas brālis
un vēl šajā pasaulē
tējkannas nav
kas traucē kaimiņiem miegu
nav zobbirstes uzmācīgas
un krūzes
nav karotes, dakšiņas
svētku blūzes
nav paklāja
putekļusūcēja

šajā pasaulē tikai dvēseles
klusas un mierīgas
lēnas varbūt
šajā pasaulē svētku nav
ir tikai svētdienas
bet arī tikai varbūt
jo ja kaut ko nosauc
stiprā vārdā
tad pasaule sabrūk
kā ķieģeļu namiņš
un pasaulē putekļi
kā bumbas krīt
un izposta
to, kas būs varbūt rīt