Citās dienās (vai var būt brīžos) es to rakstītu tur, kur citi nevar izlasīt. Šoreiz ir citādāk.

Kamēr kodu ābolā, bija noformulējusies doma. Jā. Atceros. Par saskarsmi. Par kontaktēšanos. Un par draugiem (ne jau portālu, bet reāliem cilvēkiem).

Pieskaroties cilvēkam, man rodas iespēja paskatīties par vienu cilvēku tālāk. Un parasti viņš tādā veidā ir piekonektējies citam. Tādā veidā man izdodas savu redzes loku paplašināt jau vēl par vienu cilvēku. Tagad redzes loks ir paplašinājies.
Nu un? Vienkārši aizdomājos, cik tālu es šobrīd redzu. Cik tālu esmu redzējusies. Un par socializēšanos vispār aizdomājos.