Zirnekļa pavedieni manas kājas
Rokas - uz nāvi notiesātas un vājas
Galva jau sen savā nodabā klīst
Pa zemi, kur ziemas nepazīst
Mugura - lejā, tur kur krusti
Smeldz tik dziļi, tik asi, tik izjusti.

Krievu kareivi, appreci mani,
Virsniek, mīli un cieni, ja vari,
Solu, ka būšu tev uzticīga
Vienmēr klusa un pakļāvīga.

Tagad ļaujiet man pagulēt
Un atkal uz turieni aizpeldēt.