Man ir papēži. Dikti smuki, rakstaini. Sasprēgājuši. Un mazliet sāpīgi - kreisais, ko lecot no ezera ārā apsitu. Labais ir vienārši smuks.
Man ir acis. Ar miegiem iekšā. No rīta gan ar ķeksīti ķeselēju ārā, bet still - miegi paliek miegi.
Man rokas - pušumainas. Tur kur tulznas pārsprāgušas.
Man ir kājas - saskrāpētas, zilumainas, rētainas.