Ak, mirkli, kavējies... (vai kā tur Fausts teica)

Ne mirkli, bet - jūnij.
Ja maijs vilkās, tad jūnijs pasitis puķu pušķi kabatā, svilpodams diebj prom. Kājas par īsām, lai tiktu līdzi. Māte man teica - ja tu kaut ko gaidi, tad laiks līdz tam brīdim paiet ļoti ātri. Un tā nu vienmēr esmu kaut ko gaidījusi. Un laiks lidot lidoja.

Un te nu viņš ir - jūlijs uz sliekšņa ar milzu somu plecos, guļammaisu, ērtām kurpēm kājās. Stāv uz sliekšņa un irgojās. Hi hi,ha hā.

Un šonakt eņģelis sapnī bija atnācis. Un lielām, skumjām, saraudātām acīm viņš aizgāja. Izsmēķa galu nomezdams 10 m no manām namdurvīm. Es viņam sekoju pa apsnigušu kalnu. Jo nebiju izdarījusi to, ko sirdī sev biju solījusi.

Ai, kā man teviredzētgribasunsamīļot.