Lielas saraudātas acis. Skaļi šņuksti. Uz trotuāra sēdēja. Pieķērās kā dadzis pie svākrapakšas. Ik pa brīdim vajadzēja apstāties. Smagi šņuksti. Nopuņķoja kāju pirkstus un piešņaukāja jakas stūri.
Tad viņi nokrita kaut kur bruģī satecēja. Īsi pirms pusnakts pilnmēness gaismā pārtapa par lielu melnu meiteni.
Un naktī neviena nebija. Un miega nebija. Un miera nebija. Un tumsas nebija. Nebija raganu un mošķu. Nebija eņģeļu. Nebija. Nebija. Nebija. Miegs bēga. No stūra uz stūri.Atsitās spogulī. Skrēja tālāk. Virināja durvis un logu. Knieba degunā. Plēsa matus.

Piecēlos izpūrusi un nogurusi. Ļoti.