Vakar ūdens čūskas locījās pār krūtīm sveču gaismā. Apvijas ap kreiso. Tad no labās un kreisās saplūst kopā. Tādā tristūri. Satek nabā, tad tālāk uz leju. Tad, paliecoties nedaudz, viss pārklājas ar tādu caurspīdīgu slānīti. Ūdens slānīti. Ūdens čūskas locās. Un sveces liesmiņa locās.
Atveru muti plati plati. Ļauju lai niagāras ūdenskritums sitas pa garšas kārpiņām. Izdauza pamatīgi.
No sveces melni dūmi krīta debesīs paceļas. Sīki ūdens pilieniņi pa gaisu plivinās. Ilgāk nekā parasti. Un miegs pēc tam pagaist.

No rīta vissvētākā ar jasmīnu tēju modina. Jo atkal jau sulīgs sapnis. Melnbalts. Un draudīgs. Un aizpampuši plaksti.