Viss spēks palika vēstulē uzrakstītajā. Tādā, kur viltība faktos apslēpta.
Viss možums palika lidostā. Gaidot cilvēku, kurš nokavējis lidmašīnu.
Viss prieks palika īsziņā, ko LMT atsūtīja.
Bet tad atkal es zinu, ka aiziešu mājās. Savā tumšajā istabā. Savā aukstajā cellē. Nometīšu visas drēbes. Un brīdi ļaušu, lai iela manī ieplūst caur klusmu.
Tagad man tiešām vairs nav ne piles spēka iekšā. Pat pirksti pa klavieri l ē n i, l ē n i staigā. Un galva nokarājusies uz labā pleca pusi.
Velns arārā! Bļin.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: