magda ([info]magda) rakstīja,
@ 2005-05-19 09:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Lūdzu mazliet apstājieties. Nebrauciet mazliet. Vienu brīdi gribu dzirdēt kā lakstīgala čukst un vardes. Kaut kur Balasta dambja viņā galā. Kušs.

Es gribētu ar tevi sadoties rokās. Un iet pa tumšu mežu. Es nezinu, vai tu māki. Bet es gribētu. Gribētu ar tevi kopā lakstīgalu klausīties. Tagad. Kad kastaņas sāk ziedēt un ievas. Nezinu, vai tu māki. Bet es gribētu. Gribētu ar tevi sēdēt zālē un skatīties sazin kur. Nezinu, vai tu māki. Bet es gribētu.

Kamēr nezinu, kamēr gribētu, tikmēr viena lēni un līgani cauri tumsai klusi plūdīšu upes ūdenī skatīšos lakstīgalu klausīšos un vardes un savas domas domāšu jo tikai tumsā savas domas sadzirdu tikai viena tik labi sajūtos un sevī līdz saknei gremdējos pie afišu staba piespiežos un pēdējiem soļiem saņemos.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?