Pamodos 5:35 ar dīvainu sajūtu, ko radīja tā pelēkā gaisma istabā. Sveces bija nodzisušas. Nāca saule.

Pienāca lielais stiprais, pārgrieza mani no augšas uz leju. Atgrieza mani vaļā. Ai, cik labi, kad tu tāds vaļā. Un kad otrs tāds pats vaļā. Kad var tā vaļā vaļā savu sirdi tev parādīt. Un tavu sirdi ieraudzīt.

Un man likās, ka tās maskas tajā brīdī manā mugursomā mierīgi gulēja. Un uz brīdi īstā gaismā kaut kas iemirdzējās.

Ēnu teātris vakar bija viesizrādē. Paradīzē vai ellē. Es ,režisors, mājās uz stikla lauskām gleznoju dzīvi. Skatītāji jau gulēja saldā miegā. Tikai mazs bērns pieskārās apaļam olim. Un ilgi skatījās sažuvušās rožu ziedlapās...