Pārspriedumu ēnā srausu ķiploku grauzdiņus. Sarkanā vīnā meklēju patiesību. Siera gabalā ieraudzīju mūžību. Žaklīnas pirkstā gredzenu. Demakovas vārdos mazus melus. Un kaut kādu latviešu dabu. Tik ļoti pazīstamu. "Kā tev iet?" "Nu tu zini tā kaut kā"
Un kultūra. Latviešiem vajag kultūru. Sēdēju tumsiņā. Blenzu lielā ekrāna. Un domāju - čto eto tokoje - kultūra. Filmas, teātris, mūzika. Bet tā kultūra nāk no iekšām (un to neizdomāja šlesera kungs). No cilvēka. Un cilvēks to visu par nekultūru var padarīt. Un tad vēlāk četrgraudu šņabja pudelei tukšojoties nemērīgā ātrumā tika radīti jauni scenāriji.