Tumsiņa apkārt padejo. Piedejo. Medmāsas nogulda uz grīdas un iedod ožamo spirtu. Maza, maza kameriņa. Zilrūtota pidžamiņa. Sapņi sapinušies matos. Domas vientulības dzītas. Spītīgas. Izdomāju riņķī un apkārt. Krustu šķērsu. Pārdomāju. Un vēl mazliet varētu padomāt.

Grāmatu uzburtā realitātē kniksēju iedomu džentelmeņiem. Fantāzijas cigareti zelēju. Cerību vīnu no slaidas stikla glāzes ar laknagotiem pirkstiem un lūpkrāsotu muti. Fantastisku mīlestību. Tavu locekli. Un tavu ādu. Tik reālu. Tik tuvu. Tavas krūšu spalvas un krūšu galiņus. Visu noliku pagultē. Putekļi tik ātri sakrājas pa virsu. Un pagulte tāda no kuras neko nevar izslaucīt.

Tagad tik zilums vien palicis. Vēnā. Āda lobās. Un lūpas sasprēgājušas. Puņķi un klepus.

A zini, es tur lielajā zīmēšanas albumā atkal rakstīju. Un zīmēju. Un domāju, ka saules par maz. Un siltuma.