Nekā nav. Nevienu soli uz priekšu. Tika migla. Ja tas viss nebūtu manā galvā! Ja tā migla uz pļavas vai upes.
Un jau otro dienu tāda fiziska sajūta, ka šņore ap kaklu. Un ik pa brīdim fiziska sajūta, ka viņa savelkas. Līdz pat sajūtai, ka ausīs spiež. Un tā ņirbēšana gar acīm. Un trokšņi galvā. Nenormāls spiediens.
Es gribu mazgāt grīdu. Un slaucīt putekļus. Mazgāt bezgalīgi lielu grīdu. Lielu, lielu. Un lēnām ar lupatu un spaini virzīties tuvāk durvīm. Bet telpa liela un gaiša. Milzīgi logi. Pils zāle. Ar baltiem atlasa aizkariem, kas dzeltenām auklām pie zelta turekļiem. Pa logu iekšā gaisma. Un smaržo. Melnās klavieres smaržo.
Tuvāk baltajām druvīm. Ar zelta rokturi. Man liekas, ka aiz durvīm būs melna un auksta tumsa.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: