Spogulī šausmas ar ziliem lokiem zem acīm skatās. Un bālās lūpas smejas.
Šodiena pa sliedītēm brauc kā čukčukbānītis.
Es vagoniņā. Vējš matos. Deguns meklē saulīti. Saulīte uz jumta atkal kājas šūpo. Es viņai saku, ka tā nav labi. A šī tik smejas. No tādas šūpošanas taču sniegs krīt cilvēkiem uz galvas. Bet kas tad viņai. Ka tik jumts bez sniega. Un tad vēl no tādas šūpošanās taču vējš. Bet saulīte ar mākoņiem spēlējas.
Vēl vagoniņā burbumbuļi. Daudz. Stikla. Krāsaini. Burbumbuļojas. Un nākotni rāda. Un pagātni. Tagadni caur pirkstiem kā ūdeni.