Cilvēki runā. Var redzēt tikai mīmiku, žestus, dzirdēt vārdus. Ceļš uz iekšieni - acis. Ne vienmēr ir iespēja ieskatīties. Ir cilvēki ar aizvērtām acīm. Tādām, kurās neko nevar ieraudzīt. Cilvēki runā un aiziet tālāk un tālāk viens no otra.
Kopīgas intereses satuvina. Mums patīk literatūra, dzeja. Mums ir iemīļota rastniece. Mēs cienām šo mākslinieku. Mums patīk viņa gleznas. Mūzika. Visvairāk mūs vieno mūzika. Mums patīk skaļi klausīties mūziku. Ambiento mūziku. Vai džezu. Tad vēl pa laikam uzrodas kaut kas jauns. Jā, mūzikā mums gaumes sakrīt. Un vispār dzīves stils kā tāds mums ir līdzīgs. Mums patīk sportot. No rītiem skriet. Peldēt. Braukt ar laivām. Iet pārgājienos. Ģērbšanās stils mums ir līdzīgs.
Un tad, kad vienam uznāk dzīves gruzons, otrs var pastutēt. Kad vienam uznāk slinkums, otrs var samotivēt.
Nu tā kaut kā mēs dzīvojam. Nē, nu ir jau arī lietas, kas jāiemācās no jauna. Teiksim - gatavot divreiz vairāk - nevis četras ēdamkarotes auzu pārslu bērt putrā, bet astoņas.
Bet vispār citādi dzīves telpas nav kļuvis mazāk.

-Jaunkundz, jūs vienmēr tik smaidīga. Man patīk cilvēki, kas smaida.
-Jā, man arī. Ar labu nakti.
-Jūs varat nākt pie manis ciemos. Ar labu nakti.