Tas jau sāk kļūt smieklīgi, ja nebūtu apgrūtinoši, šodien Drogās atkal gandrīz uznāca panikas lēkme. Tur ir pārāk daudz visa kā, acīmredzot, mani satrauc visas tās bundžiņas un krāsiņas, par bezgaisu nerunājot. Tāpat kā trolejbusos pārāk daudzie cilvēki un ārā uzbāzīgi krāsainie skatlogi, bet tev nav kur likties, tupi vien savā metāla kastē ar ragiem! Varbūt panikas lēkmes īstenībā nav nekādas lēkmes, bet normāla cilvēciska vajadzība pēc svaiga gaisa, dabiskas vides un kustības. Varētu atgriezties pie bērnībā radušās sazvērestības teorijas, ka cilvēki paši to nezinot, sajaukuši visus terminus un domā, ka viena lieta ir viena, bet patiesībā tā ir pavisam cita. Jo nekad jau nevar zināt, kad kaut kas piemetās vairumam un kļūst par "normu".