Reizēm tā, ka skrien, ej, kaut kur kaut ko daries, komunicē, esi civilizēts, bet tad vienā brīdī atnāc mājās, atkrīti gultā ar stingu skatu uz griestiem, jo vienkārši ir jādomā domas. Viņas pašas domājas un nāk virsū, vajag vienkārši apstāties, lai viņas izdomātu. Man patīk tādi brīži, kad nogurums no visa un gribas tikai reflektēt...