Maximas boikots
Šodien Feisbukā redzēju kāda drauga izplatītu Maximas boikota grupas ierakstu par to, ka viņu darbība vērsta uz to, lai novērstu darbinieku paverdzināšanu un piegādātāju pazemošanu ar cenu dempingošanu, kas ietekmēs LV ekonomiku vēl cik tur gadus (un patosa pilnu nobeiguma teikumu: "We are going to publish our conclusions here and as far as possible in other media in order to increase the public understanding of the negative impact of Maxima on the economics of Latvia."). Lai gan es arī pēdējā laikā izvairos no Maximas, bet nesaucu to īsti par boikotu, drīzāk par PTS radītu irracionālu fobiju nomirt lielveikalā (sevišķi jau Maximā), tomēr man liekas, ka boikota slavināšana ir tikai tāda vāja izvēle no vairākām citām iespējamām rīcībām.
1) Kaut kur kāds jau minēja, ka vienas lielveikalu ķēdes boikots ir māžošanās un liekulība. Vismaz attiecībā pret piegādātājiem, jo viņi visās ķēdēs savu preci piegādā ar lielveikala nosacījumiem, un attiecīgi par to arī maksā, un ja ķēde izdomājusi, ka pienācis laiks akcijas cenām, tad neviens ražotājs tur neko daudz nevar tiepties - vai nu tu gribi būt tajos plauktos vai nē, piekrīti visiem nosacījumiem. Tad būtu jāboikotē visi lielveikali, ne jau tikai jāmālē viena Maxima par ļaunuma sakni.
2) Attiecībā uz darbiniekiem - nevar glābt to, kas nevēlas tapt glābts (vai nav tik izglītots, lai saprastu, ka var glābties pats). Ticiet man, ne reizi vien pārbaudīts praksē. Ja tas nabaga darbinieks dzīvo nepārtrauktās bailēs, ka viņu atlaidīs par to, ka viņš tikai klusu piemin arodbiedrības vārdu, tad arī citā darba vietā viņš samierināsies ar necilvēcību. Te ir darbs nevis boikotam, bet arodbiedrībām un izglītošanai. Vienkārša darba darītāji bieži vien ne tikai nezina savas tiesības, viņi pat tās negrib zināt, jo netic, ka spēs ko ietekmēt. Tāpēc viņi ir jāizglīto, un jāpalīdz viņiem organizēties, jo ja arī tāds pircēju boikots izraisīs Maximas darba kultūras pārmaiņas (jo tas būs smuks PR), tad darbinieki paliks tie paši, nemainīgi gatavi padoties. Viens nav cīnītājs, cīnītājs nav arī kāds ārējais glābējs. Masa, bars, organizēšanās kopējās prasībās uzņēmuma iekšienē un pašu darbinieku boikotos - tam jau ir spēks.Vienīgais, ko secinu - arodbiedrībām būtu jābūt aktīvākām, aktīvāk jāpiesaista jauni biedri, un jāaizstāv ne tikai esošo biedru intereses, bet arī to, kuri vēl nezina, ka viņiem vispār varētu būt kādas "intereses".
Tā kā negribu nosodīt to stilīgo Maximas boikotu, bet neiegrimsim pašapmierinātībā, ka ar to vien pietiks. Un arī nebūsim baigi stilīgie ciniķi un nenoliksim cilvēku vēlmi kaut ko mainīt, sakot, ka nekas tur viņiem nesanāks (kāds skaists PR trika demonstrējums no Maximas puses gan jau būs vērojams). ;)