nu reizēm ir tā, ka zinu, kas notiks un viss. man nav skaidrojuma, no kurienes un kā, bet ir tā sajūta, ka zinu, kam jābūt (un visas reizes apstiprinās, ka zināju, kamēr citi vel pat nenojauta, lai gan attiecās arī uz viņiem). kā piemēram tu nākotnē zini par šodienas sevi. tāda ir tā sajūta, it kā es no nākotnes skatos atpakaļ un domāju - ā tas vēl tas brīdis, kad bija jāgaida, jo vēl nebija jānotiek. vienīgi žēl, ka nemāku to apzināti izmantot. varētu attīstīt SPĒJU :)
vēl tāda pati sajūta ir sapnī, kad tu zini, ka tas ir sapnis, bet visi pārējie sapņa dalībnieki nezina, ka tas ir sapnis. un nav jēgas viņiem iestāstīt, jo viņi ir sapņa daļa un nekad nenoticēs tev :D