nomirt īsti nē, bet bija sajūta, ka man jātiek no turienes prom, savādāk... nez, kas savādāk. šausmīgi irracionāli (un man irracionālas lietas nepadodas saprast un nevar tikt galā ar to, ko nesaprotu). tas laikam tā, ka vienreiz izgājis no tāda veida biroja dzīves un piedzīvojis dabas tuvumus un lauku dzīves brīvību, vairs nemāki ielikties atpakaļ rāmjos. nosmējos, ka gandrīz vai labāk jāiet pieteikties par kempinga zāles pļāvēju vai zirgkopi, nekā sēdēt respektablā, izglītībai atbilstošā birojā :D