Liepu iela
Mana mīļākā iela ir Liepu iela Liepājā. Vienā pusē mājas no dažādiem gadudesmitiem, citas smalki renovētas, citas tukšas, citas pilnas mazu bērnu un ēnainu netīru stūru, otrā pusē - parks, šodien ar saules iemestiem dzelteniem plankumiem zālē, jautru akardeonista (atzīstos, šis ir vienīgasi vārds, ko nemāku pareizi uzrakstīt lol) mūziku un tālām bērnu balsīm no spēļu laukuma. Mašīnas tur tikpat kā nebrauc, cilvēki gandrīz neviens. Un es gāju tādā lēnā sestdienas solī un baudīju arhitektūru, burvīgas koka māju verandas, kas apaugušas vīteņiem, un kokgriezumu cakas pažobelēs un prasti sarkani senseni ķieģeļi, un viss likās tik nereāls. Tāds miers, pilnīgi caurspīdīga sajūta, it kā manis nemaz tur nebūtu un es pati būtu tās ielas melanholiskā noskaņa, kas lido garām visam. Reizēm gadās noķert tādas ārpuslaika sajūtas. Tik skaisti atvasarīgs mirklis.