Un vēl pēdējos gados man bieži nāk prātā tā filma, laikam saucās Šokolāde. Ar Depu un Binjošu (?), kur viņa iekaroja mietpilsoņus ar savu šokolādi un tad atkal sajuta tos pārmaiņu vējus, kas sauc iet tālāk. Agrāk es domāju, cik briesmīgi, ka gribas klejot. Tagad saprotu, kā ir, kad nevar izturēt sēdēt uz vietas. Vējš astē pūt un palaid - tā tikai akmeņa skaudības runa.