Labrīt
Nezinu kā jums, bet man pamošanās vienmēr ir tāda uzraušanās nomodā un šokējoša. Liekas, ka no skaļa ļembasta tieku atpakaļ klusā, mierīgā īstenībā. Sapņos man vienmēr vai nu mūzika skan fonā, vai visi kaut ko ļembasto un runā, nekad nav klusums, bet tā kā tādā gadatirgū. :D Labi, ka ir meditācija izdomāta, kad var visus tos ļembastotājus pasūtīt :D Un sapņus vēl sauc par miera un atpūtas valstību. Muļķības.