kaut ko gribēju paskatīties Google Earth un beidzās ar to, ka aizrāvos un izceļojos apkārt pasaulei, ieraudzīju visas lielās plāksnes, kur dalās (jopcik) un noskaidroju, cik zemīte mums maziņa un niecīga, bet mēs paši vēl niecīgāki. Jo ilgāk skatās no tālienes uz Zemi, jo niecīgāka un sargājamāka tā liekas. Bet ja dzīvo tikai uz savu degungalu lūrēdams, ta nav brīnums, ka esam tur, kur esam. Nez vai kosmonautiem nav tāda veida sentiments lidojot prom un atpakaļ?..