Man vienalga, ka ārā pludo. Vakarā braukšu uz laukiem ! Elpot un smaržot lietu un zemi.

Un ikrīta sabiedriskā transporta 45 minūtes ir drausmīgākās dienā. Vakara minūtēs gadās, ka mazāk cilvēku. Bet no rīta stāvu, nīkstu, cenšos neelpot sasmakušo gaisu un skatoties uz tiem nīgrajiem un pusguļošajiem cilvēkiem, domāju, vai tas ir tā vērts? Nezinu, vai viņi arī kaut ko domā, vai ir jau zombji.