rainis
Laikam ir tā, ka ir grāmatas, kurām pirms tam ir jāsagatavojas. Piemēram, kā tas "Rainis un viņa brāļi", ko tagad lasu.
Pirms 5 gadiem redzot viņu grāmatnīcā, mana vienīgā reakcija bija pavīpsnāšana un doma: "Khhh, simts gadus man neinteresēs lasīt par Raini..." Bet tagad viņu lasot, saprotu, ka toreiz es vispār nebūtu viņu sapratusi, to grāmatu. Tak tik daudz visādas detaļas, kas ir pieminētas, bet netiek paskaidrotas, tā ka tev pašam jāsajēdz, par ko runa (ne tikai vēsturiskā ziņā, bet arī tādā filosofiskā). Un bez maz katra rindkopa tur ir citātu vērta - tik piesātinātu grāmatu nebija vēl gadījies lasīt. Nē, nu filosofijas literatūra ir cita runa, bet šī ir biogrāfiska. Taču biogrāfijā salikt tādu blāķi nepateiktas informācijas, ko tu vari uztvert izlasot dažus teikumus...kaut ko tādu es nebiju pieredzējusi.
Tas ir kā skatīties uz aizbergu, bet uzņemt informāciju arī par tā ledusgabala reālajiem apjomiem, kas nav redzami virs ūdens.
Cepur' nost!