es izlaidumā dejoju ar vienu tādu jocīgu džeku (nu viņš tāds šausmīgi pieklājīgs un bik bremzēts bija), un kad pajautāju kā viņu sauc, un viņš pateica, Rūdolfs, es gandrīz nokritu gar zemi no smiekliem un ķiķinot stomījos: "aaaahahaah, gluži kā Rūdolfs Blaumanis"
nabaga vīriņš :)
enīvei, pēc-skolas atmiņas man daudz labāk patīk, nekā visa tā skolas padarīšana.