ja ir redzams, ka nekad nekas nemainīsies un ir iestājies nenormāls nogurums, tā ka pat vairs ne dusmu, nekā... Kāda jēga mocīties un būt līdzatkarīgam? Cik ilgi tad jācīnās pa tukšo, lai beigās atkal saprastu, ka esi tikai skrējis ar galvu sienā un tas ne sūda nemainīs?... :(
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: