Roberts Plānts un festivāli
Es laikam neesmu'festivālu cilvēks, sevišķi tik milzīgu kā Positivus. Vai arī man vajadzētu bik savādāka stila mūziku, jo pēc vakardienas Positivusa pirmās reizes apmeklējuma, man bija tikai viena doma - nu, Plānta dēļ var arī Positivusu izturēt :) Visas tās simts atrakcijas, kas tur bija - es vienk nefiltrēju tādu kvantumu info un man izslēdzas no uztveres tas bardaks kā white noise kādā blakus dimensijā.
1) neesmu kaprīzs cilvēks, bet mani traumē higiēnas apstākļi festivālos un visas tās medūzmājas jeb pārvietojamās tualetes ir...pat nezinu, kāds ir piemērots vārds. Manos laukos sausā tualete tad ir kā 4zvaigžņu viesnīcā, salīdzinot ar festivāla tualetēm... Bet, ja iedzer, tad jau arī to var pieciest :D
2) izgājām iečekot jūru, jo izreklamēts tak, ka festuivāls burtiski blakus pludmalei notiek. Ermm, mēs kā liepājnieki - pieraduši pie bezgala plašas balto smilšu pludmales - tur sēdējām un raucām degunus, jo laikam nekad dzīvē nebiju redzējusi tik šauru smilšu strēlīti, ko saukt par pludmali un tik daudz saskalotas jūras zāles, kas smird...jā, atkal kā tualete :DD "Nē, paldies," teica liepājnieki vīzdegunīgi sarauktiem deguniem un vēlreiz iemeta tur aci tikai uz saulrieta iekrišanu jūrā, pēc kura visi tā vērotāji aplaudēja. Ok.
3) priežu mežs. Izrādās, tur viss reāli ir priežu mežā, zem priedēm un starp priedēm. Varbūt, ja spīd saule un ir silts (aka ir vasara, kura šogad galīgi nav!), tad vēl tā... bet tagad vislaik bija kautkāds baigi nomācošais iespaids. Nez, man tās priedes spiež pie zemes. Jā, jā, mana pagāniskā anomālija ar nepareizo koku enerģētiku :P
4) salīdzinot ar 2 iepriekšējām reizēm, kad PLāntu braucām skatīties Traķos un Tallinā, kur bija viņa koncerts, nevis viņš festivāla ietvaros, tad šoreiz kaut kas pietrūka atmosfērā. Pārāk daudz visādi sīkie, kas nemaz nezina, kas tas tāds Plānts ir :) Tagad saprotu, ka publikai īstenībā liela nozīme arī pašam esot tajā publikā. P.S. tas neērtais brīdis, kad publika nezina dziesmas vārdus :D
5) bet, protams, pats Plānts ar kolēģiem bija lielisks un visa mana mīla viņam aiziet standartā :D* Tomēr nekas jau nav salīdzināms ar pirmo reizi, kad viņu redzēju un otro reizi, kad neticēju, ka tiešām viņu redzu atkal. Šoreiz jau bija mieriņš un prieciņš, varēja visu tvert apzināti un ierakstīt virtuālā atmiņā, nevis konstants omgomgomgomgaaaaaaa-tas-nevar-būt-īstenībā ^_^