Nē, man tie tēli bija vienaldzīgi, nejutu līdzi. Piem., kādā sakarā viņš izšķīrās ar sievu? Kas viņam pa vainu bija domāta? Ka viņš depresīvs vai pats sevi nepazīst? Ja tā, tad diez vai rakstītu aizkustinošās vēstules totālā vienaldzībā. Nu, prieku nejūt, labi, bet neredzu kā no pāris teikumiem ar OS var pēkšņi atrast dzīves jēgu. Un tādā garā. Neredzēju arī jēgu tiem pārējiem tēliem - kaimiņiem un kolēģiem, jo principā neko nemainīja stāstā. Nebij uzbūvēts kkā līdz galam. Plakani tie tēli, nu kkā tā. Pēc nedēļas pat neatcerēšos.