ja jau te visi tā par šīs nakts sapņiem. kinda grūti aprakstīt, jo diezko megalabi neatceros, ir tikai flashbacki, bet ļoti vīrd fīlings.
unknown pilsēta, steigšanās lejā uz metro (probably Londona), cilvēki kāpj vilcienos un kkāds safety crew palīdz visiem ieiet cryo-slīpā. karoč bēgšana no kkā apokaliptiska, end of days or something. esmu viens no cilvēkiem kurš somehow neiet gulēt, bet skatās kas tur priekšā īsti notiek, pēdējie "eskeip vilcieni" attiet un braucam no megahuge stacijas ārā kur ļoti daudz tuneļi un līnijas sadalās un nāk megaspožā baltā gaisma aizvien vairāk un šausmīgs dārdējiens kaut kur tur tālu priekšā/augšā. parubos/tieku iesaldēts, īsti nav skaidrs.
fast forward ~2 gadi. austrālija, atpūšanās un gud tajmz ar kkādu frendu (nevilkt te paralēles ar to kā man pietrūkst mxz :) un tād sākas brainfuck.
draugs mani kkādā tussā pamet itkā vai aiziet kkur prom biki un man sākas kkādas lomkas/lēkme (spēju to izskaidrot, kā pamošanos no cryo-sleep un vislaik esmu dzīvojis 2 gadus līdzīgi kā Vanilla Sky piedāvātajā risinājumā). pamostos/rekaverojos/nāku pie samaņas/whatever un izrādās, ka es pats esmu tas mans draugs. turpat tusiņā starp cilvēkiem, bet nez vai tajā un vai vispār austrālijā. atceros šoku un ārprātīgākās bailes.