Aptuveni 12 gadu vecumā stāvēju pie mākslas muzeja un gaidīju, kad vērs vaļā durvis, lai tiktu pie Beļcovas gleznas "Baltā un melnā", ko biju apņēmusies reproducēt vecajā labajā eļļas krītiņu tehnikā. Vēl aizvien nevaru izskaidrot, kāpēc tā glezna man tik ļoti patika (šobrīd man labāk patīk Eduāra Manē "Olimpija"), bet vispār šķiet, ka iemesls bija visai racionāls - man bija iekrājušies brūnie krītiņi, un vajadzēja atrast veidu, kā tos iztērēt. Tagad, piemēram, man iekrājušies šausmīgi daudz zaļi flomāsteri.