Man ir daudz paziņu, ir arī daži draugi, bet es par draugiem esmu pats aizmirsis, jo viņi ir daudz tālāk kilometros nekā paziņas. Ir arī tā, ka jūtu, ka kāds paliek par īsto draugu, tad vairs tā nerespektēju viņu un nevērtēju to, ka viņš man ir, jo itkā es viņu zinu ļoti labi, bet gribas kautko jaunu vai kautko vairāk, a varbūt vairāk nemaz nevar būt. Es pats esmu vainīgs, ka pazaudēju visus draugus. Es esmu kā alpīnists, kas piedzima Himalajos, uzkāpa uz Džomalungmas, viņam iepatikās un viņš devās apkārt pasaulei meklēt vēl augstākas virsotnes, ko apgūt, nemaz nezinot, ka visaugstākā jau ir apgūta.

Ceru, ka tev tā nav, kā ir man. Bet nu ja gadījumā tomēr ir, tad lūdzu - mana pieredze tavā rīcībā. Veiksmi.