Patiesība ir tur, kur tu nostājies un ko izvēlies. Tobish patiesiba ir relatīva. Vai iespējams pierādīt, ka ir vēl kāda cita patiesība? Tādā gadījumā tās būs jau divas un vairs nebūs patiesība.

Patiess ir tas, ka saku patiesi, neliekuļoju. Patiesība ir kaut kas līdzīgs atklātībai. Kursh zina, kaa atklāties? Kura no sejām, kas atklāsies, būs patiesā? Tātad arī Patiesības kā atklātības nav.

Patiesība ir norma. Tā ir vienīgā patiesība, kas darbojas. Es negribu dzīvot un mīlēt normēti. Tobiš, tās ir idiņu un sapņotāju iezveidotas paradigmas, t.i., nav nekāda parauga kā dzīvot.
Bet varbūt man ir nepamatotas, neeksplicētas gadas par to, ko nozīmē dzīvot un mīlēt?

Ir tikai attiecības un cerības, kas gan parasti izrādās vilšanās. Tas nu gan tajā gadījumā, ja iesaista patiesību. Attiecībās nav patiesības. Bet kā ar to dzīvot? «Man tak ir taisnība,» ar to es gribu teikt, ka patiesība ir manā pusē, bet tie ir maldi.