Tur jau tas joks, ka par šo nav skaidrības. Vecs jautājums, uz kuru es vēl neesmu atradis atbildi, t.i., manuprāt, ir diezgan strīdīgi runāt par vecu formu ar jaunu saturu. Katrai formai ir tikai SAVS saturs. Tad, kad runā par kādas jau esošas "formas" piepildīšanu ar "jaunu saturu", tad stingri ņemot "vecā forma" ir jāsauc par čaulu. Čaula ir tikai "dabiskas, īstas formas" šķietamība vai apmāns.
Taču šāda nostāja rada jaunas grūtības, kuras, iespējams, saistītas ar tāpatības / identitātes / salīdzināšanas neiespējamību. To vienkārši nebūs iespējams pamatot.
Ha, stingri ņemot, mēs varam runāt tikai par korelāciju vai saatiecināmību / līdzību. Bet, kas nosaka līdzību? Kā to pamatot?