Nu man atkal te prasās savu komentāru no sērijas „man arī tā ir bijis”. Gluži tā – nu cik var zemoties, cik var tā dēļ, lai nepaliktu neizteikts vienkārši tukšu malt. Bet zini, nu gadās, ka dzīve apmet kūleni šinī jautājumā un ir to vērts būt atklātam, ir to vērts, nudien !.. ja konkrētā situācija ir neauglīga, - tad visticamāk, ka jā.. bet pārējie nav vainīgi par to, ka vienreiz tā iznāca. smags ceļš mēdz būt līdz vienam klikšķim, kad nākamajā dienā saproti, cik viegli pēkšņi ir elpot... , ka vecās situācijas vairs neķer un es godīgi sakot, tam cilvēkam paldies saku, kā arī Visu Zinošajam, ka ir tā kā ir.. ))!