Mana ome bija viens no stiprākajiem cilvēkiem, kādus es zinu. Viņa man reiz stāstīja, ka viņu jaunībā bija iesaukuši par Bālo grāfieni viņas baltās ādas dēļ. Man patiesībā ir daudz no omes. Ausis, potītes un āda. Un man gribētos cerēt, ka arī viņas stiprums. Ne tikai fiziskais, kā jau zemniekiem, bet gara stiprums. Cīņas spars par spīti visām dzīves likstām un zaudējumiem. Ak, un viņa bija tik vieda un viņai reizēm bija bail pateikt lietas, jo tad tās parasti piepildījās.

Ome, es ceru kļūt vēl līdzīgāka tev! Pat ja man par to nav ne jausmas.