Mīļās muļķībiņas

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Ierakstīt jaunumus
Komentu Liste
Manējie
Kopienas
Sindicētie
TAGI
Labot pēdējos ierakstus
Iestatījumi

Aprīlis 9., 2006


12:55
Mana mamma ir pārliecināta, ka man pirmdzimtais būs puika. Varbūt vēlāk pat vesels bars puiku. Es nesaprotu, kāpēc viņa tā iedomājas. Mūsu ģimenes kokā visām mātēm līdz pat vecvecmāmiņu paaudzēm ir katrai pa 2 meitām
Tags:

(5 teica | saki)

Marts 28., 2006


18:02 - Nu bet tā takš ir....
Jo vairāk mēsliem, sūdiem esi cauri izgājis - jo lielāka tev pieredze.
Jo lielāka tev pieredze - jo labāk tu saproti citus cilvēkus, kas nonākuši līdzīgās situācijās.
Jo labāk tu saproti citus cilvēkus - jo mazāk tu viņus māci dzīvot.
Jo mazāk tu viņus māci dzīvot - jo mazāk tu viņus kaitini.
Jo mazāk tu viņus kaitini - jo labāk ieredzēts esi un vairāk tev ir vairāk draugu.
Jo labāk ieredzēts esi - jo vairāk tevi iemīļo.
Jo vairāk tevi iemīļo - jo vairāk tevi respektē un gaida.
Jo vairāk tevi respektē un gaida - jo vairāk palīdzības un sapratnes no draugiem vari saņemt pats, kad ir vajadzība.
Jo vairāk palīdzības un sapratnes saņem - jo vieglāk risināt pašam savas problēmas.
Jo vieglāk risināt problēmas - jo vieglāk dzīvot šo dzīvi.


Secinājums (nekas jau jauns tas nav): dzīve pati piespēlē problēmas, un vienlaicīgi arī veidus un palīdzību, kā tikt ar tām galā. Un galvenais uzdevums ir vienkārši izmantot visu savu dzīvē pieredzēto un mācīties no tā, lai visam šim rūdījumam būtu jēga. Un jēga ir - pilnveidoties, izejot cauri deviņiem elles vārtiem un debesu slāņiem.

Eh, sarežģīti kaut kā sanāca izteikties... Bet nu...

Here I found the explanation of living on this Earth! 8] My own explanation in my own way... ;D
Garastāvoklis:: [mood icon] sleepy
Mūzika: Our Lady Peace - Picture

(saki)

Marts 17., 2006


21:29 - Jau atkal par vardarbību
Tie ir vīrieši, 99% gadījumu tie ir vīrieši (ir arī psihas mātes, vecmāmiņas, vīramātes utml. tantes un sociālās darbinieces, bet tas ir atsevišķs stāsts).
Sākumā normāli jaunie laulātie draugi. Pēc gadiem pienāk vai nu pusmūža krīze vai vēl kaut kādas izmaiņas dzīvē un psihiskajā pasaulē, un daudzi, daudzi pēkšņi vai pamazām izmainās pilnībā, kļūst par emocionāliem, fiziskiem, psiholoģiskiem vai finansiāliem vardarbjiem. Sit, pazemo, tiranizē sievu un bērnus, bet ārēji nemaz nav ne nabadzīgi, ne alkoholiķi, ne citādi nelabvēlīgā statusā. Vienkārši viņi dara, ellē ratā, ko grib, jo viņi vienkārši to var, un par to "nekas nebūs". "No manis baidās, tātad - ciena". Ellē ratā...

Kāpēc tik maz uzmanības tam tiek pievērsts, kāpēc vardarbjiem ir tāda patvaļa?...

Jau agrā vecumā ar mediju palīdzību tik daudz izglītojošas gudrības tiek sabiedrībai iepotētas ar masu mediju palīdzību, jau ar pamtskolas sākumu māca cilvēkiem gan anatomiju, gan satiksmes drošības noteikumus, pirmās palīdzības sniegšanu, Tēvzemes godināšanu, uzsver veselīgas pārtikas un, protams, atstarotāju nozīmi mūsu dzīvē un vēl viskaut ko, nu tad KĀPĒC neviens vēl nav izdomājis, kā iepotēt apziņu par normālu, veselīgu ģimenes modeli, kur nedrīkst palaist rokas, kur nedrīkst ļaut vaļu savai vēlmei pašapliecināties, gūt varu un iebiedēt savus tuvākos radiniekus?!? Kādu "kodu", kas "ieprogrammētos" automātiski to vīriešu smadzenēs, kam varētu rasties nosliece uz vardarbību (paldies Dievam, ir arī normāli, veselīgi domājoši, inteliģenti vīrieši, kam pat prātā nenāk darīt kaut ko tik amorālu kā kaušanās, pazemošana fiziski un emocionāli)! Es nezinu, es nezinu, bet nu kaut ko, kaut ko taču var un vajag darīt!!! Cik bērniem jāizaug ar sadragātu psihi, cik sievām jāmirst no vardarbīga "vīriņa" kuslās rokas?!
Teiksim, starp visām tām jaunu auto, mobiļņiku, alus un tūrisma braucienu reklāmām iespraust ik pa laikam kaut ko audzinošu, vēršot uzmanību pašam uz savu uzvedību, sak, kaut kā tā, "vecīt, neaizmirsti samīļot šodien sievu un bērnus, atceries, ka jābūt iecietīgam un saprotošam, atceries, ka tev nav tiesību izrēķināties fiziski, esi veselīgas ģimenes galva, cieni savu partneri, un tavi bērni ir personības", vai kaut kā savādāk, kaut kā tamlīdzīgi!! Nu, vai tad man tas jādomā, es neesmu psiholoģijas speciāliste, ir takš kāds, kas prastu atrast pareizo pieeju, pareizo punktu, kur uzspiest!!
Ir takš reklāmas par to, ka mūzikas pirātisms ir slikti, pārmērīga alkohola lietošana ir slikti, braukt uz ārzemēm strādāt ir riskanti, smēķēt nav ne labi, ne forši, utt., nu tādā pašā garā vajadzētu arī par attiecībām ģimenē, cik lieta ir nopietna!
Daudzi jūs to neredzat un nejūtat (un paldies Dievam, ka tā), bet ir apkārt slimas, nu slimas ģimenes, kas turpina ražot tādus pašus indivīdus ar tikpat slimu dzīves uztveri un vīziju par ģimeni!



Vienkārši lasīju tikko to rakstu trešdienas Dienā, 7.lpp. Nu murgs, kas notiekas atkal.
Garastāvoklis:: [mood icon] sore
Tags:

(3 teica | saki)

Februāris 16., 2006


12:15 - :*
Gribu visu, tagad, ātri, daudz un ilgi! :D

(3 teica | saki)

Janvāris 4., 2006


11:52 - My years
2004. bij šaušalīgs, šaušalīgs gads, un es izlēmu, ka 2005. būs pavisam savādāks. Un lūk - jau janvārī sajutu, ka būs labāk, daudz labāk. Janvāra pirmajos datumos es jau zināju, ka kaut kas labs notiks. Man bij daudz dižu plānu, ko izpildīt!

Un viss notika.

Vispirms - es izveseļojos no slimības, no tā šausmīgā klepus. Iestājos pastāvīgā darbā, sāku pati pelnīt. Pēc tam uzreiz es atradu Ļubestībiņu (tas nekas, ka viss jau cauri).Tad es beidzot pārvācos uz savu dzīvokli. Turklāt vēl - iestājos aktierstudijā, un to es arī biju gribējusi izdarīt!!

Lūk! Man viss notiek!

Un pavisam īsi pirms jaunā gada iestāšanās es sapratu, kāds būs šis, 2006. gads. Viss galvenais ir izdarīts, un šogad būs pārsvarā miermīlīgais atjēgšanās gads, saudzējošajā režīmā. Jāatkopjas pēc visiem murgiem 20 gadu garumā, jāiedzīvojas patstāvīgajā dzīvē, jāatgūst vēl drusku pašvērtējumu, jānostiprina visas draudzības, kas pašlaik ir. Un vēl - pagājušajā gadā es neizdarīju gandrīz pilnīgi neko radošu, neko neuzrakstīju (ciba neskaitās :F), neko nesacerēju, nekur nedziedāju, un Hamletā tikai apgrābstījos ap skatuvi. Tad nu lūk, pamatuzdevums šim gadam ir radošā attīstība un izpausme! Jo nav vairs milzīgu, lielu kreņķu, no murgiem un sviestiem esu prom, un varu domāt par augstākiem līmeņiem! 8)
Un man būs laiks padzīvot prom no visām sirdēstiem, mīlassāpēm, paņemt pauzi till the next man.

Un, pa vidu tam visam, būtu svētīgi nolikt jūnijā visus eksāmenus! ;D

(3 teica | saki)

Decembris 22., 2005


16:50
Spicē tagad esot Lido! 8) Yay! Tas manas ielas galā! ;D Jāaizčāpo šovakar vienā naksnīgā pastaigā.... ;]

Vispār šodien ir fenomenāli skaista daba. Visiem kokiem, krūmiem, skujiņām, zariņiem tādas sarmas adatiņas. Nu tik smuki, kā uz pastkartēm!! Tikai auksts nežēlīgi. A man bij tieši garastāvoklis ar svārciņiem staigāt šodien 8)) Jup, nosalu :)

Vakar pie manis bij [info]anjux, noklačojāmies 5 stundas, pēc ilgiem laikiem atkal par visu, visu, visu! Kas tik nav noticies pa šiem mēnešiem, kas tik nav izmainījies, kādi podi nav sagāzti un kādi trakumi piedzīvoti... Tik mīļi un forši Anjuku atkal satikt :)
Sarijāmies saldējumu ar kompotu, visādus našķus, un Anjuks atnesa Ziemassvētku tēju! 8) TIk garšīga!! :D Es toč tēju fanāts, un man i pilns plaukts! Un pļumpēju visu laiku iekšā :) Brīžiem ēst nau ko, bet tēja vienmēr ir! ;D



Alrighties, eju mājā kurināties... 8]

(saki)

Decembris 19., 2005


00:26 - Pārdomas par riebeklībām
Priekšnieks sacīj, ka tādu īstu, kārtīgu, slīpētu neģēlību var pastrādāt nevis dusmu uzplūdā, niknumā ar prāta aptumsumu, bet tikai kārtīgi apdomājot, ar vēsu prātu un ar platu smaidu sejā...

Atzīstos, ka nekad neesmu bijusi uz kaut ko tādu spējīga.
Šermuļi skrien, iedomājoties, ka man kaut kas tāds būtu jādara! Bet to tāpat nevar piespiest izdarīt, tā ir katra paša izvēle! Vuot. Tas ir būtiski.

Es laikam ticu karmai, man ir respekts pret likteņa jociņiem - viss nelabais, ko pastrādāsi, sevišķi tās atriebības (lai cik taisnīgas liktos), nāk atpakaļ ja ne dubultīgi, tad vienkārtīgi noteikti, un piesārņo dvēseli, sirdsapziņu. Nekur, nekur nepazūd. Paliek turpat! Jo vairāk sastrādā, jo grūtāk pašam sevi paciest - tādu atriebīgu blēņdari... Bet ar sevi takš visu atlikušo mūžu jānodzīvo!! Jāciena sevi! Kā var kretīnu cienīt, m? Pat ja tas iri pats?!

Tāpēc jāaudzina raksturu. Jātur maksimāli tīru sirdsapziņu. Un zemapziņu. Tā ir krietni vieglāk. Un tas nebūt nav muļķīgi. Būt labam, mīļam, saprotošam un iecietīgam cilvēkam nav stulbi. Stulbi, muļķīgi un vienkārši nejauki ir būt apzinātam kretīnam. There.


Lyr par labsirdīgāku pasauli! Miers un mīlestība ar jums. Neākstos tagad, nopietni runāju.


Šodienas minimālais darbu un domu limits ir izpildīts, es eju čučēt!
Mūzika: The Corrs - Intimacy

(1 teica | saki)

Decembris 3., 2005


16:10 - Baidies no manis...!!!
Heh! Štrunts ar maketēšanu, dziedāšanu, teātra spēlēšanu - man ir vēl cits talants, kas stāv pāri visam: atmaskot smalkas krāpšanas. Vienu pēc otras.

Hm, varētu sākt to darīt oficiāli, profesionāli... Es moš kādreiz varētu kļūt par privātdetektīvu, izmeklētāju, slepenu aģentu, strādāt FIB (ja LV tāds būtu, khem)....

Vai moš arī vienkārši savam "priekam". Uzsākt savu biznesu, īpašu biroju atvērt.... Pie reizes arī pasaule kļūtu labāka, aye... Vai ne.


Bīstieties, krāpnieki, here I come.

Ak, niknums, jel plosi mani vēl, dod spēku
Tags: , , ,

(5 teica | saki)

Novembris 24., 2005


18:03
Nemaz tik bieži nesmaidu, izrādās. Šitais jau nav smaids, kaut kas domains drīzāk...

Kaut kā sanāk tā.



Bet man ļoti patīk tās savas bildes, kur es vismaz iskatos laimīga.
Tags: ,

(saki)


> Go to Top
Sviesta Ciba