|
|
|
Decembris 19., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 00:26 - Pārdomas par riebeklībām
Priekšnieks sacīj, ka tādu īstu, kārtīgu, slīpētu neģēlību var pastrādāt nevis dusmu uzplūdā, niknumā ar prāta aptumsumu, bet tikai kārtīgi apdomājot, ar vēsu prātu un ar platu smaidu sejā...
Atzīstos, ka nekad neesmu bijusi uz kaut ko tādu spējīga.
Šermuļi skrien, iedomājoties, ka man kaut kas tāds būtu jādara! Bet to tāpat nevar piespiest izdarīt, tā ir katra paša izvēle! Vuot. Tas ir būtiski.
Es laikam ticu karmai, man ir respekts pret likteņa jociņiem - viss nelabais, ko pastrādāsi, sevišķi tās atriebības (lai cik taisnīgas liktos), nāk atpakaļ ja ne dubultīgi, tad vienkārtīgi noteikti, un piesārņo dvēseli, sirdsapziņu. Nekur, nekur nepazūd. Paliek turpat! Jo vairāk sastrādā, jo grūtāk pašam sevi paciest - tādu atriebīgu blēņdari... Bet ar sevi takš visu atlikušo mūžu jānodzīvo!! Jāciena sevi! Kā var kretīnu cienīt, m? Pat ja tas iri pats?!
Tāpēc jāaudzina raksturu. Jātur maksimāli tīru sirdsapziņu. Un zemapziņu. Tā ir krietni vieglāk. Un tas nebūt nav muļķīgi. Būt labam, mīļam, saprotošam un iecietīgam cilvēkam nav stulbi. Stulbi, muļķīgi un vienkārši nejauki ir būt apzinātam kretīnam. There.
Lyr par labsirdīgāku pasauli! Miers un mīlestība ar jums. Neākstos tagad, nopietni runāju.
Šodienas minimālais darbu un domu limits ir izpildīts, es eju čučēt!
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |