|
|
|
Decembris 31., 2006
00:11 - GADA REVJŪ
Šoreiz laikam var rakstīt īsi :) Superīgs, SUPERĪGS GADS bija 8)
Būtībā viss gads ir viens vienīgs mīlas stāsts.
( Te ir daudz viskaut kas.... )
|
Oktobris 18., 2006
08:51 - Viss ir labi :)
Vēderā amniocentēzes dūriens vēl nav sadzijis un joprojām nevar taisni paiet, bet smagais nezināšanas un kreņķu laiks ir beidzies - jau vakar piezvanīju uz Miera ielu un uzzināju tās šaušalīgās pārbaudes rezultātus.
Mīļie, rezultāti ir labi :)
...Un ziniet, kas man būs?! Puiks!!!... 8)
Man būs dēliņš :)
Es vēl nevar noticēt 8)))
Bet ir ~4 mēneši laika, lai pie šīs domas pierastu ;]
Kad mīļums uzzināja, abi priecājāmies, ka garīgas atpalicības iespēja mazajam tagad ir izslēgta, tomēr mīļums dikti bija gribējis meitiņu...
Abi gribējām meitiņu, kaut kā likās, ka meituks būtu tas, ko mums vajag, un nav viegli tā pārslēgties uz domu, ka meituks šoreiz nebūs. Bet es domāju, ka, kad ieraudzīs viņš mazo, paņems pirmo reizi rokās, tad i visas jūtas radīsies, kādām vien jābūt :) Un man tāpat.
Manai mammai bij pilnīgi vienalga, mazdēls vai mazmeita, ka tik vesels bērņuks. Kad visu izstāstīju, no atvieglojuma nobimbājās, bet viss forši un labi. Māsa bija sajūsmā - esot drausmīgi gribējusi māsasdēlu, džekiņu ;)) Auklēšot, audzināšot, spēlēšot ar viņu futbolu un ierēkšot par visu :))
Mana ome gan nespēja noslēpt vilšanos un pat necentās noslēpt - viņai mazi zēni nepatīkot, viņai abi bērni meitas, viņas meitām visi bērni meitas, bet viņas mazmazbērni būs tagad 3 puikas un tikai 1 meituks, plus vēl 1 puiks nākošgad... :F Meiteņu ēra atkāpjas ;))
Es vispār izdomāju tā, ka Dieviņš man ir lēmis dēlu, lai es pa īstam uzzinātu un izbaudītu, ko nozīmē ģimeniska vīriešu mīlestība mājās, tā man ir vienmēr trūkusi, jo vienīgais vīriets starp daudzām vecenēm manā ģimenē ir bijis fāteris, un, kā zināms, viņš man ir tikai bioloģiskais autors un pabarotājs, ne "tētis", un viņam varu "pateikties" par pašiem briesmīgākajiem brīžiem un periodiem manā dzīvē.
Bet tagad man būs veseli divi vīrieši, kas mani ļoti, ļoti mīlēs 8) Viens kā manas dzīves mīļums, sirdsdraugs un partneris, un otrs kā šīs savienības auglis, rezultāts, apliecinājums un papildinājums! :) And we won't stop 8))
Btw, vārda nau un ilgi nebūs. Nekādi nevaram vienoties par kādu variantu, kas mums abiem patiktu. Arī to atstājām uz dzimšanas brīdi - kad ieraudzīsim, tad redzēsim, kā viņu sauc 8))
Garastāvoklis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/smile.gif) loved. in love
|
Oktobris 7., 2006
21:39
Uj, man takš jāpastāsta, kā mīļums veļasmašīnu nopirka!!!!
Jau mēnešiem ilgi par to sapņojām, un tā būs ļoti vajadzīga manta nākotnē... Bet nebij naudas...
Nu lūk, vienudien mani mamma darbā maina, un saka, lai es noskaņojoties un superīgu pārsteigumu, kas mani mājās sagaidot! Un vēl piebilda, ka man tas vīrietis kā ģimenes cilvēks esot tiešām vienkārši fenomenāls... 8))
Nevienam neko neteicis, pirmām kārtām jau man nepateica, ka algu dabūjis, bet vienkārši palūdzis manam fāterim, lai veco, nestrādājošo veļasmašīnu aizved un izmet, un pats aizbraucis uz centru, nopircis un mājās ar firmu atgādājis šurp jauno veļasmašīnu un pats visas trubas samontējis, pieslēdzis...
Es kad ienācu mājās, sākumā neko nemanīju un nezināju, kur skatīties, kur tas pārsteigums. Susļiks, žuļiks, neko arī nesaka vēsā mierā. Kaut ko pavisam citu murmināja. Tad es iegāju virtuvē, nejauši ieraudzīju kaut kādu dīvainu vadu neparastā vietā, un sekojot vadam, ieraudzīju, ka tai vecajai veļasmašīnai savādakas podziņas... 8))) Kamēr man daleca, ka tā ir jauna mašīna!!! :D Kādas 10 minūtes sajūsmā vārtījos pa zemi, tad metos mīļumu bučot. Nu šitāds malacis!
Laikam jau viņam tiešām ir nopietni nodomi attiecībā uz dzīvošanu kopā ar mani, ne ;DD
Lūk, šitāds veļasmašīņains pārsteigums man bija. Uh, un tad nāca arī pārējie pārsteigumi - ko tik šis nebij sapircies! ;D Vīriets vispār uzreiz ir pavisam cita lieta, ja viņam ir nauda :) Pavisam cita pašapziņa. Viņš jau bij tāds pašļucis pēdējā laikā, nostrādājies un noņēmies, gaidīdams algu. Tas drusku ietekmēja arī mūsu privāto dzīvi... Bet es zināju, ka tas mainīsies, un nekļūdījos. Sagaidīju! Sagaidījām :) Un ir viss forši un labi. Šitā var vēsi dzīvoties.
|
Septembris 20., 2006
15:13 - Zupīš' labums
Vislabākais ēdiens cilvēkam ir zupa. Zupa ir karsta, šķidra, un tajā var būt viss nepieciešamais - kartupeļi, dārzeņi, gaļa, siers, graudi, zaļumi, krējums... Viss! To viegli ēst, to var pagatavot pēc visdažādākajām receptēm, tā silda. Un vispār - es mīlu zupas!
Pašlaik visvairāk man garšo skābeņzupa, pupiņzupa, sēņu buljons, liellopgaļas buljons un vistas arī. Var ēst arī boršču. Krēmzupas gan tā retāk riskēju noprovēt, bet tas nu tā.
Mājās katru dienu veselu skābeņ-, pupiņ- vai boršč zupu uztaisīt nav reāli, tas dārgi maksā un aizņem laiku, bet ēst es gribu bieži, ātri, uzreiz un daudz, tāpēc parasti meklēju zupiņas kaut kur centrā, skolas pusdienās un pirms iešanas uz mājām. Man ir ļoti mīļa ēdnīciņa pie 3. vidusskolas, tur gandrīz katru dienu ir kāda man pieņemama zupa, un par ļoti zemu cenu. Divas rupmaizītes klāt, glāzi kefīra uzdzeršanai, un tāds paicinieks sanāk, ka nu tikai! Asniņš murrādams iet no ēdnīcas ārā... 8) Jā, kārtīga paēšana mani, gandrīz tāpat kā mazus bērniņus, ļoti iepriecina un apmierina. Līdz brīdim, kad atkal ēst gribas! 8)
Pāris dienas atpakaļ ar Viksi noskraidījāmies pa visu Vecrīgu, meklējot kādu ēstuvi, kur būtu kāda ēdama zupa. Dusmojos, ka visur bezmaz nacionālā soļanku diena izsludināta, soļankas es neēdu. Beidzot aizkūlāmies līdz Centrālajai stacijai, un ko es tur otrā stāvā ieraudzīju..!! "Tikai karotēs" bij skābeņu zupa!! Un nevis vienkārši bija, bet bij fantastiski garšīga, ideāla! Skatījos, ka var ņemt veselu vai pusporciju. Tā, ko es noturēju par pilno porciju, izrādījās pusporcija!! 8) Tātad, vairāk, nekā cerēts! Ls 1,75 likās ļoti pieņemama un adekvāta cena tādai puskatla porcijai zupas, kas pie tam tik ļoti baudāma bija. Ar visu maizīti klāt vēl! Karoč, es vēl veselu palagu varētu uzrakstīt, cik priecīga biju tur paēst, bet nu pietiks laikam :D
Es viņiem atsauksmju grāmatā ierakstīju visas šīs savas domas, ar visu datumu un parakstu 8))) Sūdzēties vienmēr var atrast, par ko, bet kādreiz vajag kādam kaut ko labu pateikt ar, sevišķi, ja tas pelnīti! Vo :)
Šodien ēdnīcā pusdienpārtraukumā man atkal noveicās - lai arī zupas nebija, es izlīdzējos ar kartupeļu sacepumu ar gaļu un krējumu. Bija labi! Plūmju kompotu pa virsu un nekāda vaina! Varēju apēst visu, slikti nepalikās! 8) Tas ir labs rādītājs. Citreiz zināšu, ka var to sacepumu ņemt, ja nekā labāka nau.
Ā, un vēl kas - es pirmoreiz mājās taisīju maltās gaļas mērci. Taisīju pēc mammas receptes, un uz izjūtām... Sanāca perfekta! Ar tikko vārītiem katfeļiem, mmmm... Riktīg garšīgi. Kārtējo reizi - kad es kaut ko taisu pirmoreiz, tas sanāk ideāli! Viss sanāk! Par otrām reizēm nezinu, vēl nav atkārtojies nekas. Nu, izņemot vienkārši ceptu vistu ar griķiem. Un tā arī parasti sanāk labi! Karoč, es nau slikta saimniece :) Par to man pašai prieks. Pabarot sevi un večuku protu 8] Par spīti tam, ka baidījos, ka nevarēšu :D
|
|
|