|
|
|
Decembris 31., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 00:11 - GADA REVJŪ
Šoreiz laikam var rakstīt īsi :) Superīgs, SUPERĪGS GADS bija 8)
Būtībā viss gads ir viens vienīgs mīlas stāsts.
Sākot ar 8. janvāri, kad pie manis atnāca vīriets, kurš izrādījās piemērots stiprai iemīlēšanai, kopā dzīvošanai un dzimtas turpināšanai 8) Kā atnāca, tā arī būtībā palika pie manis :)
Pirmie gada mēneši bij kā vairāki medusmēneši no vietas. Izrunāšanās, iepazīšanās, pielāgošanās, satuvināšanās... Paralēli tam iekārtojāmies ērtāk šajā dzīvoklītī. Viņš tik daudz palīdzēja iegādāt un sastellēt lietas.
Pavasara ziedonī nāca bildinājums un lēmums par ģimenes pieauguma veidošanu...
Medaini saldi mēneši atkal! :)
Kaut kad vasaras sākumā beidzot liku visus vidusskolas eksāmenus... Pabeidzu III kursu... Drusku vajadzēja papūlēties savienot skolu ar darbu, bet man izdevās! Aiz matiem un nagiem, bet izvilku :)
Visa vasara - daudz pavadīts laiks svaigā gaisā, pie radiem uz laukiem, pie draugiem. Un protams - miera templī - mājās 8) Turpinās čubināšanās, pielāgošanās.
Vasara - jūnijs, jūlijs un drusku augusts - man asociējas ar aprikozu un marinētu gurķīšu ēšanu, regulāru vemstīšanos un mokošu braukšanu mikriņos... :PP Kā arī pastāvīgo sajūtu, it kā man vislaik būtu dzimšanas diena, jo tik ļoti daudz apsveikumu saņēmu! :) Sakarā ar bebu :)
Septembris - IV kursa sākums skolā, un visu laiku pacilāts garastāvoklis pašai par sevi.
Oktobris - vispatīkamākais laiks tādā ziņā, ka sliktumi bij pārgājuši, sāku just bebas kustībiņas, uz tualeti vēl nebij tik bieži jāskraida un ēst arī vēl tik traki neprasījās.
Bet ar oktobri saistās arī pats drūmākais un pārdzīvojumiem pilnākais laiks - sarežģījumi ar analīzēm, vazāšanās pa ģenētisko diagnostikas centru, duršana vēderā ar adatu, un tās mokošās šaubas, vai beba ir vesels un vai mēs viņu vispār varēsim saglabāt... Mana mūža pirmie pārdzīvojumi par savu bērnu! Īsts pārbaudījumu laiks.
Beigās jau, protams, viss izrādījās pilnīgā kārtībā. Toties tajos kopīgajos pārdzīvojumos par kopīgo bērņuku es ieraudzīju, kāds īsti ir vīrietis, ar kuru to ģimeni taisos veidot - viņš tik ļoti pārdzīvoja līdzi, bet tik stipri un savaldīgi turējās! Un tik ļoti atbalstīja mani! Es varēju raudāt ne no bēdām, bet no atvieglojuma par to, KĀDS viņš man ir, šis vīriets.
Protams, abi mēs nebijām rēķinājušies ar daudzām parādībām - piemēram, to, cik daudz naudas iziet veselīgas pārtikas iegādei (pie tam es tik daudz ko nedrīkstu savas vienīgās nieres dēļ, tāpēc vesela atsevišķa diēta), vai to, kādas man trakas garastāvokļa maiņas un kaprīzes uznāk joprojām, pati mokos un viņu mocu. Es nebiju rēķinājusies, ka viņš par tik daudzām grūtniecības īpatnībām nezin un nemēģina uzzināt, bet paļaujas uz to, kas filmās dzirdēts. Nebijām arī rēķinājušies, ka nekādi nespēsim vienoties par topošā puikas vārdu... Meitenei vārds bij gatavs, jā, bet meitiņu būs jāmēģina citā reizē saveidot... Ok, vārds vēl varbūt atnāks pats, kad dēliņš būs piedzimis.
Rudens pārsvarā bij koncentrēšanās uz veselīgu ēšanu un skolas lietu kārtošanu - skolotāji man ļoti nāca pretī, un decembris pienāca bez pārādiem! Bez stresa nodevu laikā visus darbus, kontroldarbus uzrakstīju un eksāmenus uzrakstīju, viss kārtībā! Pat prakses līgumu nokārtoju... 8) Vīra firmā ;))
Decembris atnāca dikti strauji, līdz pēdējam brīdim īsti nezinājām, kā tā precēšanās notiksies un kādi būs mūsu pirmie kopīgie Ziemassvētki.
Izlēmām tā - laulība jebkurā gadījumā ir jāslēdz Dieva priekšā, baznīcā. Bet es navu kristīta, un mīļums ir katolis. Mums vairākas procedūras būtu vispirms jānokārto. Pie tam baznīcā gribas garu, baltu kleitu, gribas visus draugus un radus redzēt, kārtīgi nosvinēt, tam visam vajag vismaz dažus tūkstošus...
Kleita man nespīdēja, jo biju jau krietni apaļa, naudas viesu mielastam un svinībām pilnīgi noteikti nebūtu un vispār, galvenā problēma tā kristīšanas būšana, kas man nav nokārtota anyway.
Tad nolēmām, ka to baznīcas padarīšanu darīsim tad, kad beba būs jau piedzimis un paaudzies, es būšu atguvusi formu un varbūt atsākusi kaut ko strādāt, ienākumi drusku nostabilizēsies, nokristīšos es ar katoļticībā. Tie būs kādi 2-3 gadi varbūt. Un tad tā laulāšanās baznīcā tieši būs tāds feins, romantisks uzfrišinājums attiecībām un tikai tad es arī tā īsti jutīšos apprecējusies.
Bet bebam uzvārdu vajadzēs uzreiz, man arī jaunu uzvārdu vajadzēs, un ir takš tāda iespēja kā sareģistrēšanās zaksā, kas neko daudz nemaksā un lielas ceremonijas neprasa, un to varētu nokārtot četratā vien, ar lieciniekiem.
Bet man ir tādi radi, kuri ne par ko nepieļāva domu nebūt klāt manas laulības reģistrācijā, konkrēti - mana mamma un māsīcas. Ome uzskatīja, ka īstās, riktīgās kāzas, nesagaidīšot, un vismaz šajā pasāciena viņai jābūt klāt. Vēl man ir trīs māsīcas, ar kurām ikdienā kontaktējos bieži - viņas arī teica, ka nākošot un apsveikšot tik un tā.
Tad nu sanāca laulības reģistrācija ģimenes lokā. No mīļuma puses gan bij tikai vecāki, ome un māsa, jo pārējie dzīvo tālu, un ko viņiem braukt uz 20 minūšu procesu, sevišķi, ja pēc tam nekāda svinēšana nenotiek, un vispār - ir Adventes laiks un viņiem nav īsti pieņemami tādā laikā skaļi svinēties.
Sapratu, ka tomēr cilvēki būs, kas skatīsies, un man smukai jābūt - noīrēju zeltainu kleitiņu tam vakaram, un safrizēju matus... Domāju, jāizskatās labi, lai var sabildēties salonā pašiem par piemiņu! :)
Sagatavojām dažas pudeles šampanieša, ko ar radiem saskandināt un trauciņu ar Ferrero Rocher konfektēm - katram apmēram pa vienai :D
Un tā tas viss ļoti ātri pienāca un notika, i apjēgt nepaspēju. Ļoti īsi, kodolīgi, bet sirsnīgi un mīļi! :)
Es pie tā reģistrācijas galda nespēju asaru valdīt, kad tā ierēdne mums, acīs skatīdamās, skaistas lietas runāja. Bet turējos stipri, ar domu, ka nevajag pirms laika kosmētiku izsmērēt un sarkanai palikt, vēl taču jābildējas!! 8)
Tā sajūta man bij tāda, ka tie galvenie svētki - ģimeņu apvienošanās - tomēr ir un paliek nosvinēti - Ziemassvētki un Jaunā gada sagaidīšana liekas tāda otršķirīga lietiņa... 8)) Nezinu, kā būs citu gadu :D Ta jau redzēs! :D
Nākošie tuvākie svētki ir mūsu gada kopābūšanas jubileja pēc nedēļas, tad mana dzimšanas diena, un tad jau jābūt klāt bebam! :) Iedomājieties - 0. dzimšanas diena! :D Torte bez nevienas svecītes! 8))
|
Reply
|
|